Sākot ar šo gadu, vairs nebūs iespējams labot eksāmenu rezultātus. Dabūji savu līmeni – staigā (ne)laimīgs. Var jau teikt: jā, jaunatne izlaidusies, negrib mācīties, i jāmācās uzreiz un tādā garā. Bet tad lai visi tie, kas tā saka, atceras savus vidusskolas gadus, ja vispār tādu ir beiguši: it kā jau tāpat nebūtu bijis pietiekoši stresa. Nu, zinu cilvēkus, kam ir gadījies tā nervozēt, ka dabū sliktu līmeni. Ko dara? Nākamajā gadā uzraksta labāk, un viss OK.
Tagad, it kā stresa tiešām būtu par maz, līdztekus uztraukumam, par to kā uzrakstīs, ir vēl uztraukums par to, ka praktiski visa dzīve var būt atkarīga no tām 5 stundām. Nenoliksi to matemātikas eksāmenu tikai uztraukuma dēļ vien, viss – programmētājos netiec. Un tāpat jebkur citur.
Tad jau cilvēkam, kas apstājies zem zīmes „apstāties aizliegts” ņemam nost tiesības uz mūžu, ja kādu notiesā, tad tikai uz mūžu, bet sinoptiķus vispār vajadzētu kā sugu likvidēt!
Neticu, ka visiem tiem lēmējiem visi eksāmeni ir spīdoši nokārtoti. Viņi vienkārši ir aizmirsuši, ko nozīme mācīties vidusskolā un pie visa vēl klāt – ko nozīmē raizes par to, kā viss attīstīsies tālāk. Kas tad viņiem – savs amats ir, ja būs jāatstāj, tad varēs kaut kur aizrotēt, bet ko darīt nabaga vidusskolēnam?