Ko domāt, kad viens labs draugs ilgstoši sāpina otru labu draugu?

Kad saproti, ka tā nevar, ka nedrīkst tā spēlēties ar jūtām, kad gribi palīdzēt, bet... Tai pat laikā nevari. ne tāpēc, ka negribi, bet tāpēc, ka pazīsti otru draugu, un zini, ka viss būs tā, kā būs. Ne savādāk.
Un ir grūti teikt sliktas lietas par draugu, pat ja tas tā ir.

Un vēl idiotiskāk saprast, ka kādreiz pats varētu būt tādā sitācijā. Negribu. Negribu. Negribu!