Vakar, izlaiduma ballē mans viens cilvēks pajautāja, ko tad es ierakstīšu par to pašu balli. Atbildēju, ka nezinu, jo tajā brīdī viss jau bija piebesījis. neteiksim, ka pasākums bija garlaicīgs, tikai no tās skaļi uzgrieztās mūzikas sāka galva sāpēt + vēl cilvēks, ar kuru gribēju izrunāties jua bija prom; laikam tikai čau pateicām, kas tiešām ir skumji.
Vispār jau balle bija normāla, pietrūka tikai nobeiguma, jo kaut kā tizli sanāca - pasaka, ka jāiet mājās, un tad, kad lielākā daļa ir aizgājuši, tad pasaka, ka nekur tomēr nav jāiet.

Vispār ir daudz iznācis pārdomāt tieši šīs lapas lietderību. Nu jau ir gads, kopš sāku veidot weblogu, kaut kādi ~270 raksti ir bijuši, ceru, ka kāds tos ir lasījis ar interesi. Pašam kaut kā vairs nepatīk tas, ko un kā es te raksu, trūkst arī motīva rakstīt Lai nu kā, bet nopietni apsveru izbeigt šīs lapas nožēlojamo eksistenci (vismaz blog formātu), jeb to pārmainīt/uzlabot, bet tas ir mazāk ticams variants par pirmo.
Pāragri apglabāt njam.ex.lv nevajadzētu, es tikai informēju par ispējamajām perspektīvām. Dzīve iet uz priekšu un viss mainās, varbūt njam`am arī ir vērts pazust?

/mood:=depressive;