Sekojošais turpinājums:
Tātad, esam Liverpūles lidostā. No kursa nebijām vienīgie idioti, pardon, ceļotāji, bet, cik varēja noprast, pārējie bija nolēmuši maksāt 2 mārciņas par autobusu. Paldies par busu, mēs ejam kājām! Karte mums ir, bet sākumā nolemjam iztikt bez tās, un sākam maldīties pa stāvlaukumu. Beigās tomēr atrodam pareizo ceļu prom no lidostas un ejam arī. Noliktavas, kurām riņķī žogs ar advancētu dzeloņdrāti – nevis vienkārši kaut kāds dzelksnis, bet kaut kas līdzīgs žiletēm. Uz tādas uzrauties nu tik tiešām negribas.
Tā nu ejam, ievērojot visus satiksmes noteikumus, jo ir dzirdēti stāsti par niknajiem angļu mentiem. Galva man vēl dulla, temperatūra + spiediena maiņas lidojumā tik tiešām nav tā labākā kombinācija. Ēsts ir tikai no rīta, tādēļ nolemjam ieiet kādā ēstuvē. Redzam makdonalda zīmi, un dodamies tajā virzienā – Anglijā makdonalds ir salīdzinoši viens no lētākajiem
variantiem pārtikas uzņemšanai.

Un te nu sākas jautrība – cenšos apiet stabu, bet izrādās, ka uz staba ir arī ceļazīme, kuru es vienkārši neredzēju!
Beidzas tas ar saķertu un sāpošu (vel vairāk) galvu un apmēram šitādu paskatu:

Bonusā visam izrādās, ka makdonalds tiek rekonstruēts. Nu ko, ejam iekšā Pizza Hut, un paēdam. Par vidējo picu uz diviem + katram glāze apelsīnu sulas, samaksājam 5 LS katrs. Ne maz. Jāpiezīmē, ka viņiem tur ir interesanta fīča – par pusotru mārciņu laikam var pasūtīt bezgalīgos dzērienus – glāzītes uzpilde ir par brīvu, dzer kaut vai viņu automātu sausu!
Paēsts ir, varam turpināt ceļu. Apskatījām pilsētu, nekur nav tādu blokmāju kā pie mums. Tipiska angļu arhitektūra. Tas ko rāda Anglijas filmās tik tiešām ir patiesība, nevis tikai kādi atsevišķi pilsētas rajoni.
Beigu galā izejam uz promenādes.
Te nu būtu mazliet jāpastāsta par pašu Liverpūli. Tā atrodas Mersey river krastos, principā uz kartes pilsēta ļoti atgādina Rīgu. Vien atšķirība, ka tiltu vietā vairāk kā kilometru plato upi (pēc kartes mēroga spriežot) šķērso divi tuneļi. Taču otrā upes pusē esošie skati kaut kā nevilināja – atgādināja Ventspili – promenāde, un otrā pusē industriālie rajoni.
Tad nu šīs Mersey river krastā ir vairākus kilometrus gara promenāde – šķiet, ka vecie doki un kuģu piestātnes.

Pa šo pašu promenādi gājām ilgāk nekā stundu. Un, jau uz vakarpusi, nonākam centrā. Bija ap 17:30 laikam, bet secinājām ka gandrīz visi veikali ir jau ciet. Tomēr cilvēki ar iepirkumu maisiņiem viesa vēl cerības atrast veikalu, kur varētu nopirkt sulu. Uz promenādes nebija izdevies pārliet līdzi paņemto 0.5 kādā spraita pudelē Moskovskaya pudeļu kakliņu dēļ. Nemaz neriskējām – nebija iespējams nodrošināt bezzudumu pārliešanu.
Te nu mēs ilgi vazājāmies pa pilsētu. Meklējām naktsklubu, kur pavadīt nakti. Gandrīz visi klubi, kā izrādās, strādā līdz diviem naktī. Bija arī kāds elitārs un slavens klubs, Cream, kurš strādā līdz sešiem no rīta, bet ieeja tur maksāja 13 mārciņas. Paldies.

Atrodam arī pabu, kurš mums patīk. Izdzeram pa Ginesam, mazliet iekožam. Pabs bija O’Neils, varu tikai ieteikt, arī ēdiena cenas +/- OK.
Tagad ejam uz pārtikas veikalu un iepērkam Ābolu sulu. Pārliešanas un atjaukšanas procesu gan uz ielas veikt nevajadzētu, tāpēc dodamies uz makdonaldu, mazlietiņ ieēdam un tad es pazūdu ārprātīgi tizlajā tualetē veikt bārmeņa pienakumus :D
Sanāk labi, un vismaz kādam laikam šķidrais kurināmais ir nodrošināts.
Turpmākās pāris stundas paiet naktskluba meklējumos. Meklējam tādu, kurā būtu iespējams atstāt mantas. Tautas daudz. Sākam novērot acīmredzamo faktu – meitenes tur vairāk atgādina, atvainojiet, gotiņas. Latvijas meitenēm ir daudz nepamatotu kompleksu, turienes meitenēm viņu absolūti nepamatoti nav. Uzvedas pretīgi, izskatās ne labāk. Man mūsējās patīk daudz labāk ;)
Tā nu ejam, sildāmies ar sulu, un izlemjam pagaidām iet atpakaļ uz to pašu pabu. Šoreiz jau pie ieejas ir kontrole. Sistēma tur vispār interesanta – ja izskaties jaunāks par 21, tad jāuzrāda ID, kas apliecina, ka esi vecāks par 18. Bez problēmām visu izejam, parādām arī somas un esam siltajās un jaukajās O’Nīla telpās.
Sāk spēlēt dzīvā mūzika, paņemam pa alam (šoreiz Tetley’s, varu tikai ieteikt ;) un vienkārši kādu brīdi atpūšamies. Gaisotne ir super!

Un tad izdomajam taisīt vel vienu piegājienu kluba meklējumos. Nesekmīgi. Ejam atpakaļ. Kājas sāp, pašsajūta arī – nu tā… 2 naktī. O’Neils, kaut gan uz afišas sola strādāt „’till late” (pēdējam viesim, apmēram tā) arī jau ir slēgts jauniem apmeklētājiem.
Pie kaut kāda kluba satiekam dažus no mūsu igauņiem. Tā pati problēma – nav kluba, nav naktsmītnes. Kaut kādā klubā gan ielienam, bet to ātri klapē ciet.

Pus3 naktī. Viss jau slēgts, jaunieši sēžas takšos un brauc uz mājām. Vēl strādā tikai dažas ēstuves, tās, kuras pieder imigrantiem. Tur ir lēti un neteikšu ka slikti, ari mazās bodītēs pilsētas centrā, ja tur tirgojās melnīgsnēji cilvēki, varēja iepirkties par tīri pieņemamām cenām.
Ejam uz parku aiz kādas lielas ēkas. Soliņš. Piecatā gan nav pārāk auksti. Meitenes uzzinājušas, ka 03.15 taisa vaļā staciju, apmēram pus4os no soliņa pazūd. Paliekam 3 džeki. Auksti. Bail no policijas; angļi šādā ziņa ir ļoti modri un likumi viņiem stingri. Ceļamies un ejam uz centru. Jānostaigā 3 stundas, tad vērsies vaļā makdonalds, varēs sasildīties. Kājas sāp, viss vienalga jau. Auksti.
Ejam pa pilsētas centru. Visapkārt draza (btw, palika iespaids, ka pāris cm bieza atkritumu kārta jebkurā pilsētas vietā ir normāli. Netīra pilsēta. Ar Rīgu nevar ne salīdzināt) un neviena cilvēka. NEVIENA. Varat iedomāties Vecrīgu, kura ir pilnīgi izmirusi? Es ne. Jo tādu skatu vēl dzīvē nebiju redzējis. 4 no rīta pat Juglā-3 ir lielāka dzīvība. Atrodam automātu, no kura var sūtīt bezmaksas mailus, sms, fotogrāfijas un videofragmentus uz e-pastiem (pēdējos uzņem ar iebūvēto kameru). SMS atnāk arī uz Latvijas numuru pāris sekunžu laikā. Viņiem tur ir arī daži advancēti taksofoni, kas atbalsta SMS sūtīšanu, tas maksā 10 pensus.
Ā, atradām mēs divus automātus, vienu izdevās nokrašot :D

Klīstam pa pilsētu. Lielākajās autobusu pieturās viņiem ir elektronisks tablo ar autobusu sarakstu un informāciju. Nav pat spēka izvilkt fotoaparātu un nobildēt. Bet izejas un atpakaļceļa nav. Anglijā jāpavada vēl vesela diennakts.
Aizejam līdz stacijai, tur nemaz tik silti nav. Stacija ir milzīgs angārs, kurā vilcieni iebrauc iekšā, nevis piestāj blakus, kā tas pierasts mūsu stacijās.

Ar igauņa laipnu atļauju pusstundu paguļu. Turpat netālu guļ arī mūsu draugi igauņi. Ceļamies un ejam uz makdonaldu. Esam 20 minūtes par agru. Šīs minūtes velkas kā mūžība. Bet tomēr sagaidām, ieejam un paēdam siltas brokastis. Sakiet ko gribat par to neveselīgo paiku, bet tas bija kaut kas silts un barojošs. Pēc tādas nakts neko īpaši vairāk arī nevajag.
Atgriežas dzīvesprieks, mazliet pastaigājam pa pilsētu. Līdz beigās kārdinājums mūs uzveic, atrodam metro staciju un braucam uz lidostu. Maksā tas prieks 1.90 mārciņas – par 10 pensiem lētāk nekā ar busu :D Varētu padomāt, ka metro pietur kaut kur netālu. AHA. Ka tik ne arī. Pa jau pazīstamo ceļu ejam apmēram stundu. Kājām diez cik labi nav. Aizejam uz lidostu, izstaigājam veikalus, mazliet ieēdam. Un ejam atpakaļ – tanī pašā tirdzniecības centrā, kur atsitu galvu, iepirkt kaut ko atvest mājiniekiem. Jo darīt īpaši nav ko. Nu, pēc 4 stundām esam atpakaļ :D Visu nakti nodirnam aukstā lidostā (daži idioti (lidostas personāls) atvēra durvis).

No rīta piereģistrējamies reisam un nonākam neitrālajā zonā – tur ir SILTI! Mīksti krēsli, paklāji… Iepērkam vel pēdējos suvenīrus un… atkal teciņiem pa lidlauku uz lidmašīnu, paceļamies gaisā un drīz vien jau esam Rīgā!

Kopsavilkums:
Bija labi. Nenožēloju ka aizlidoju!
Biju pārsteigts, ka pilsētā, uz kuru angļi brauc izklaidēties, viss tiek aizvērts jau divos naktī. Kāda velna pēc?! Vai tiešām kāds likums?
Ēd viņi neveselīgi. Ļoti. Nejēgā. Un meitenes nesmukas. Objektīvi spriežot.
Veikalos jāskatās uz akcijām un atlaidēm – tā naudu var ieekonomēt. Piemērs? Pērc šokolādi par 1,5 mārciņām, paņem BIEZU avīzi par 30 pensiem (The SUN) un kopā samaksā 1,05 mārciņas (50% atlaide šokolādei) Līdzīgas akcijas viņiem tur bija uz ēdienu arī (lidostā bija tāda lieta kā Meal Deal – sviestmaize (2 vai 3 trīsstūrīši) + dzeriens + snack, nebija slikti, un tās sviestmaizes bija visveselīgākais ko ēdām to divu dienu laikā)
Viss dārgs! Arī aparatūra. Kaut gan PC WORLD veikalā redzēju dažas tiešām labas cenas.
Tusēties uz Liverpūli braukt nav vērts. Labi atpūsties, ar nosacījumu, ka ir kur palikt – var.
Muzeji esot interesanti, bet otrajā dienā mums, diemžēl, bija ņe do etovo.
Tāds, lūk, izbrauciens!

Fotogalerija